Migrācija

LABOTS:

tomēr datorikis.emu.lv

Statistika tomēr ir interesanta (?)

Ar vienu aci skatoties vecas Family Guy sērijas, ar otru vērojot lēni saumstošās Rīgas debesis es pēkšņi pilnīgi bez iemesla atcerējos par savu blogu. Šo pašu, kuru Tu tagad lasi. Nav jau tā, ka tas būtu kas sens un aizmirsts, bet ne katru dienu es domāju par blogu- tikai tad, kad ir ko rakstīt. Nu, lūk, atcerējos un tad man ienāca prātā, ka reiz ar acs kaktiņu manīju sadaļu statistika. Redz, sen vairs neesmu cilvēks, kas spiež uz visām iespējām, kas pieejamas, pat ja nav vajadzīgas. Tātad- atronās, ka stastistika ir uzspiežama tur pat, wordpress sākumlapā. Nedaudz papētīju un tad es ierudzīju interesantu bildi, kas lika padomāt par pēdējā gandrīz gada laikā sadarīto. Gandrīz gada, jo blogs radās decembrī- tātad gads vēl nav. Un lūk- bilde….

Negadās…

Aš smagi ap sirdi palika par to, ka te, kojās, p2p tīkls piegriezts…

Sppedtest.net tests divos naktī.

Smirdīgs, asiņains un netīrs- tas esmu es.

Šo vārdu virkni virsrakstā var definēt arī īsāk- esmu izfuksēts. Smirdīgs no biezpiena un sinepju sajaukuma aiz apkakles, asiņains no daudziem zināmā divu šķīdumu sajaukšanas trika un netīrs no kečupa, dubļiem un visa pārējā, tai skaitā tekilas… 14 kontrolpunkti, no kuriem lielākā daļa bija saistīti ar lipīgu, smirdīgu šķidrumu apslacīšanu biezā kārtā, izsmiešanu un brīžiem diezgan slimu fantāziju pierādošiem uzdevumiem. Kopumā- 8 balles no 10 iespējamām. Bildes būs kādu laiciņu vēlāk…

Auto_kino

Domāju, ka daudzi ir redzējuši klasiskas amerikāņu filmas par jauniešiem. Un tad gan jau arī klasiskās ainas ar pirmo skūpstu, kas parasti noris vai nu kalnā ar skatu uz naksnīgo pilsētu vai auto kinoteātrī. Kalns pie pilsētas ir laba lieta, tomēr vēlme pēc tāda varētu būt diezgan abstrakta un nepiepildāma. Toties auto-kino jau ir kautkas taustāms. Un kādēļ ne? Labi- viņiem tur štatos ir labāki laika apstākļi. Bet tā nav problēma.

I_Phone epidēmija.

Nav noslēpums, ka daudzi jo daudzi ar nepacietību gaidīja brīdi, kad LMT sāks tirdzniecību ar IPhone 3G, liekas, nesenāko Apple lolojumu. Cik nu esmu papētijis aparātiņa konfigurāciju un parametrus, piedāvājums tiešām piesaista- pats Apple logo jau dod zināmu pašapmierinātības devu, nemaz nerunājot par skārienekrānu. Nu, un protams visas smartfounam piedienošās fīčas, kas, cerams, nostrādātas labā kvalitātē. Lai nu kā, šo nedaudzo tirdzniecības dienu laikā ir nopārdoti jau , manuprāt, pāri par 10 000 Aifouniem, kas nebūt neliekas maz. Un te nu es sāku tā domāt- kādēļ pēkšņi cilvēki tā metās pirkt šo ierīci tikai tad, kad to piedāvā vietējie dīleri. Kādēļ nevienu neinteresējā pirkt ebayā? Kādēļ es tā jautāju?

Skaties divreiz! DIVREIZ!

Kuram gan nepatīk redzēt kļūdas citu darbos? Nu visiem tas tīk, un es neesmu izņēmums. Tomēr dažviet paviršības mani tracina, it īpaši plašai sabiedrībai atrādītos darbos. Kā šajā attēlā…

Par ko grafiķis domā?

Sāksim ar ideju. Attēlā pa kreisi ir otrā sekunde (00:00:02) un motociklists, kurš ir labu distanci aiz muguras skata punktā esošajam auto.  Aiz motociklista ir cits auto… Attēlā pa labi ir attēlota ceturtā sekunde. Divu sekunžu laikā motocikls ir ticis šim auto blakus, kamēr abi auto nemaz nav pakustējušies…. Ok, varbūt tiešām visi tur stumjās ar 20 km/h un mocis triecas ar 200 km/h. Tomēr viena lieta ir neizskaidrojama- kā divu sekunžu laikā pienāca vakars? Proti- kreisajā attēlā mocim ēna krīt pa kreisi, tātad gaismas avots ir labajā pusē… Labās puses attēlā redzams, ka gaisma tomēr nāk no kreisās puses- spoguļa ēna uz moča to pierāda. C’mon people….

Pa jaunam

Kā jau lielai daļai jauniešu mūsdienās, ir pienākusi arī mana kārta studēt. Un to es arī apņemos darīt. Esmu jau iepriekš minējis- Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte (tātad pedpsihs), programas nosaukums ir māksla, kas iedalās divos virzienos- datorgrafika un interjera dizains, no kuriem, ppats sev par brīnumu, iestājos interjeristos. Še, jums, pie reizes mans īstenībā pirmais mēģinājums kautko uzmālēt:

Psiholoģisks pedgagogs ar labu izpratni par interjeru…

…nu pagaidām ir sajūta, ka būšu kautkas tāds. Nē, nu īstenībā jau studiju virziens saucas Māksla – Profesionālās augstākās izglītības bakalaura Pilna laika: klātiene, zem kuras splēpjas divi virzieni- datorgrafika un interjera dizains. Atronas Latvijas Universitātē- Pedagoģijas un Psiholoģias fakultātē. Pieteicos interjera dizainam. Pieņēma. Gaidu Hansabankas atbildi Ātrajam studiju kredītam. Ja drīz nebūs, sākšu domāt sliktu par šo iestādi. Godīgi sakot- pamatīks stress un evolūcijas tipa atlase pirms jaunā mācību gada. Starp citu- šī programma LU ir pirmo gadu, tai nav akreditācijas un budžeta vietu. Nākamgad būšot… …kādam nav lieki Ls 750?

Neliela deva pussakarīgu pārdomu

Reizēm uznāk tāda jocīga sajūta. Tāda, par kuru, iespējams, psiholoģijas analīze novestu pie nepatīkamas diagnozes. Nu, kautkas gandrīzvai šizofrēnisks. Sajūta, ka esi radīts kautkādam mērķim, kuru esi aizmirsis un nespēj atcerēties. Varbūt zīdaiņiem tiešām pieder pasaules gudrība? Vai arī tiešām dīglim tiek iedvesta kautkāda dvēsele, kura visu dzīvi sēž zemapziņā un cenšas pārliecināt apziņu. Galu galā- nedrīkst, nevar domāt un uzskatīt, ka cilvēks ir atklājis visu un ka zinātniski nepierādāmais neeksistē. Reiz taču neticēja, ka zeme ir apaļa. Jo nemācēja to pierādīt. Patiesībā- nevienam tas nenāca prātā. Un ja tā padomā- visur valda bezgalība- visuma izmēros, dinamiskajā evolūcijā, pārmaiņās, laikā. Kādēļ lai nebūtu arī bezgalība lietās, ko iespējams atklāt. Tur kautkam ir jābūt- kādēļ visur , pat līdz konkistadoru laikiem nesaistītās vietās, ir pastāvējusi reliģija? Ne jau kristietiskā, bet tā, kurā stāsta par zemes, ūdens un sazinkādiem vēl dieviem, kuru izpausmes arvien vairāk mēs vienkārši saprotam, nevis atklājam zinātnisko pamatu. Redz, kā- cilvēks tiecās būt dievs, bet baidās sevi par tādu uzskatīt par to, ka kautko izprot. sauc to par zinātni, loģiku un matemātiku. No otras puses- mēs neko nemākam radīt no nekā (lai gan- neko no nekā )… Ar “tur kautkam ir jābūt” es domāju- kāda velna pēc gan tika stiepti 60 tonnu smagi bluķi kautkāda faraona kapenēm? Kādēļ visur ir bijis stāsts par gaidāmo pastardienu? Kāpēc viss kustas, dzīvo, mainās un attīstās, nezinot, kam par godu tas notiek? Nu ja, par to pašu jau vien ir runa- par dzīves jēgu. Ziniet- man ir bail to atrast. Tad dzīvei vairs nebūtu jēgas…