Ar vienu aci skatoties vecas Family Guy sērijas, ar otru vērojot lēni saumstošās Rīgas debesis es pēkšņi pilnīgi bez iemesla atcerējos par savu blogu. Šo pašu, kuru Tu tagad lasi. Nav jau tā, ka tas būtu kas sens un aizmirsts, bet ne katru dienu es domāju par blogu- tikai tad, kad ir ko rakstīt. Nu, lūk, atcerējos un tad man ienāca prātā, ka reiz ar acs kaktiņu manīju sadaļu statistika. Redz, sen vairs neesmu cilvēks, kas spiež uz visām iespējām, kas pieejamas, pat ja nav vajadzīgas. Tātad- atronās, ka stastistika ir uzspiežama tur pat, wordpress sākumlapā. Nedaudz papētīju un tad es ierudzīju interesantu bildi, kas lika padomāt par pēdējā gandrīz gada laikā sadarīto. Gandrīz gada, jo blogs radās decembrī- tātad gads vēl nav. Un lūk- bilde….
Bloga apmeklējuma statistika
Inetersanta lietiņa parādās… Decembrī nulle septītajā ir ap 700 lasītāju bijis. Liela daļa no tām apmeklējuma reizēm gan laikam būs manējās, kad skrien un skaties, kas labs notiek Tavā lolojumā. Visaugstākā statistika ir Janvārī- vai nu beidzot daļa tautas uzķērusi, ka ir kas jauns vai vienkārši interesē vai varbūt pat kautko sakarīgu uzrakstīju. Un tad viss pamatīgi krītās… Un loģiski, jo nebija te gandrīz gandrīz nekā, ko lasīt. Viens vai divi raksti mēnesī, turklāt tie paši bija diezgan nesaprotami. Tas viss pamatojās uz nelielām krīzītēm dzīvē. Kam negadās. Nu, un tād nāca vasara un kurš gan tad sēdēs pie datora, ja ir darbi, ko darīt un ārā tik patīkams laiks. Piedevām laukos nebija sakarīga interneta, kas nebūt nerosināja vēlmi sēdēt un gaidīt ielādējamies admin paneli. Bet, lūk, augustā, kad ir vismazākais apmeklējums, es beidzot atdzīvojos un sāku kautko blogot, kas acīmredzot pamazām ceļ apmekējuma skaitu. Izskatās, ka 45 grādu leņķis točna ir. Bet… Bet galvenais jau nau lasītāju skaits, write?
