XFCE is back.

Lai gan itkā taisījos palikt pie Kubuntu un KDe, tomēr ar laiku, kā zināms, apnīk viss- arī KDE mūžīgā krašošana. Par spīti acis saistošajam izskatam (ja nedaudz pacenšas), radās vēlme pēc kautkā viegla, vienkārša un nezināma. Un, lai arī ar Zenwalk un XFCE neilgu laiku atpakaļ jau iepazinos, uz Tu tā arī netiku. Tātad- kālab neņemt priekšā veco labu Zenwalk un nemēģināt kautko pielāgot savām vēlmēm.

Pāreja.

Vienmēr kautkā bijis tā- vasara ir tāds laiks, kad var nedarīt neko. Nē, protams, man, kā lauciniekam, darīt bija ko, taču tā vairs nebija ikdienas mājas-skola-mājas rutīna. Tie bija tādi trīs mēneši, kad var gandrīz pilnībā atslēgties no visa, kas saistās ar atlikušo gada deviņu mēnešu cenšanos (dīvaini, bet mācibu gada garums ir vienāds ar grūtniecības laiku ). Bet nu- nu ir tā, ka nākas attapties fakta priekšā- tā slinkot vairs nevarēs. Proti- vakar iesniedzu pieteikumu LU uz interjera dizainu, un, pozitīva rezultāta gadījumā, sākas dzīve ar visai īsiem atslodzes brīžiem līdz pat pensijai. Tās pašas vasaras būs aizņemtas, strādājot, ja vien negadās ideāls darbs ar apmaksātu vasaras atvaļinājumu. Opā, šis izskatās pēc tāda: “Nu ir dzīve cauri, sākas vergošana…”, bet tā nav. Man pat gluži labi patīk tā doma jau daudzmaz normālu finansiālu neatkarību un pienākumu, kas nes redzamu labumu turpat, uz vietas. Jācer tikai, ka mai CE rezultāti būs pietiekami…

Man ir divas Patrīcijas…

Man liekas, ka cilvēkiem veicas… Reti kuram sanāk ar divām uzreiz, nu, bet ja viņām vārdi vienādi, tad džekam jāuzsauc aliņu!

man ir 2 patriicijas, VNK tā MAPE BIJA UZ DESKTOPPP

nervS @ 2008.07.02 15:30 | Citēt

nervS rakstīja: man ir 2 patriicijas… Kārtējais..

KaNeiet @ 2008.07.02 15:42 | Citēt

Laimīgais! Veselas divas. Daudziem pat viena Patrīcija nav, jāiztiek ar Ilzīti, Mildiņu, Amāliju .

m_janis @ 2008.07.02 16:03 | Citēt

#17 Tas gan bija labaisssss!!!!! )))))))))))))))))))))))

dixxon @ 2008.07.02 18:33 | Citēt

KaNeiet rakstīja:

nervS rakstīja:

man ir 2 patriicijas

Kārtējais..

2 bl$ patrīcijas viena sver 40 gb(uz tās atrodas operētājsitēma un visas progas) bet otra 160 atsevi;sks disks, kur glabājas viss svarīgais , un es mapi nodzēsu no pirmās patrīcijas, DESKTOPAAA, bl% tāds P%$^&@, ja nezini tad un neraxti ne po tēmai…

nervS @ 2008.07.02 18:54 | Citēt

Mēģināsim pa labam – NEVIS PATRĪCIJAS, BET PARTĪCIJAS!!!

Tāpēc arī bija ironija no #16 un #17…

dixxon @ 2008.07.02 19:04 | Citēt

Īsa pamācība labai dienai ;)

Vispār… Vispār es gribēju uzrakstīt par to, kā neveiksmīgā dienā uzlabot omu, ieejot e-pastā un redzot, ka esi laimējis 7′000 dolārus Austrālijas nacionālajā loterijā, ka beidzot izdomāts lēts un efektīvs līdzeklis tieši Tava dzimumlocekļa palielināšanai (arī sievietēm !), ar Tevi vēlas iapazīties neizsakāmi skaista un pieticīgi ģērbta meitene un beidzot Tev piedāvā lejuplādēt kvantumus ar mūziku, nemaksājot neko. Bet, iegājis savā g-mail e-pasta kontā, neko neatradu. Nu jā- tur nekad nekas tāds nav bijis, turu šo e-pastu svarīgām lietām. OK, bet vēl jau ir divi inbox konti. Ieeju vienā- nekā. Ieeju otrā- nekā… Vai beidzot būšu, nezinot atklājis brīnumlīdzekli pret spamu? Man neveiksmīgā dienā uzmundrinājuma nebūs…

Microsoft aprausies (atrausies?)

Nē, nu es nesūdzos par Microsoft kompānijas radītajām OS, bet pati kompānija kā tāda… Ufff… Teiksim tā- XP ļoti forši iekaroja pasauli, reti kurā datorā varēja ieraudzīt kādu citu OS, visur XP un visi visu zin, kas, kur un kā. Itkā jau bija laiks jaunai OS, stabilākai, ātrākai, vieglākai (!). Cik no tā ir piepildīts ar VISTA, nav manās rokās lemt, bet iznākums nebija slikts. Vismaz es neko sliktu nesaku, pārmaiņas man patīk. Bet, kad mikrozapte tā paskaļi izsludināja, ka teju teju būs arī Windows 7, nelsos un nodomāju: “Veči, jūs tur, Microsoftā… Par daudz jums galvā sakāpis, ja domājat, ka visi tā tik kunkst pēc vēl smagākas, skaistākas un dārgākas OS, vēl pat neapguvuši esošo!” Galu galā- pat man laptopā stāv Kubuntu, un ne jau man vienam. Tagad izteikšu provizorisku vīziju par IT nzari 20015. gadā- lielā (ja ne lielākā) daļa datoru rullē Linuxi, padaudzzi tikuši pie MAC OS un šur tur vēl ir pa windowsam.. NU labi, bikiņ pārspīlēti, bet vai tik neticami?

Un man tiešām nav ne jausmas, kāda velna pēc šis raksts sanāca slīprakstā.

Neattapu

Ziniet- Windows Media Player savā mūžā esmu izmantojis, godīgi, ap 100 reizēm. Nepatīk, ka nav šādas tādas opcijas, izskats galīgi neiepriecināja un kodeku meklēšana lika uzreiz paņemt VLC vai Jetaudio. Tā tas bija līdz šim mēneša sākumam, kad nabaga VISTAi uztaisīju kirdik via “press f13 for recovery”. Tad nu tā sanāca, ka nebija interneta, tad  nebija laika.. nu labi, labi – bija slinkums- un nemeklēju tos playerus. Pat mūziku īstenībā neklausījos. UN kad beidzot savajadzējās, izrādijās, ka VISTā esošais Media Player ir tīri labs. I dizains priecē (man jau patīk spīdīgumi), i dziesmas skan… Ou, aizrāvos. Viss, ko gribēju teikt ir kas tāds, ko tikko atklāju- paņemot kādu no tiem vizuālajiem, hmmmm, ekvavilaiseriem (?) un uzliekot uz fullscreen, labajā apakšējā stūrī ir iespēja “lock fullscreen”.  Ziniet, nekas dižš, bet mani pārsteidza. Un tagad teksts tiem, kas VISTu turpina nolikt visās malās- ka nevar atzīt, ka nemākat rīkoties, ta vaina citos jāmeklē!

Tā tam bija būt.

Stulbi, ka tikai izlaiduma dienā attapos, ka vidusskola cauri. Tāda nostaļģija, tik daudzko vēl gribējās paspēt. Nu, es pat nezinu, ko- laikam vairāk satusēt ar klasesbiedriem. Ir viens- gatavoties izlaidumam kā tādam un otrs- saprast, ka līdz ar to šie trīs gadi ir godam noslēgušies. Jautrākais ir tas, ka jezgā aizmirsu tādu lietu kā Jāņus. Nu ko- salīgosim, sadziedāsim.

Grēksūdze savam ego!

Ja man kāds tūlīt un tagad liktu izvēlēties, ko es vēlētos atcerēties par sevi un savi dzīvi tās nogalē, es laikam izvēlētos atmiņas par to, kā esmu bijis noderīgs un “patīkams” citiem. ZInu- daudzi teiktu: “Kāds Tev no tā labums?!”. Vēl citi: “Šitas ir sagājis sviestā!” Būtu jau arī kāds, kas piekristu, klusi stāvot maliņā. Un es… es tikmēr skumji noraudzītos un atkal nodomātu- esmu taču tikai viens no tiem, kas meklē dzīves jēgu. Un nevar nepiekrist, ka visi to dara.  Pat, ja izliekas to atraduši ofisa darbā, barojot atvasi un dzīvesbiedru, ejot ciklā katru dienu. nedēļu, gadu, līdz mūža nogalē atlaisties krēslā un nosmīnēt- labu gan pieredzi esmu sakrājis/usi. Pat, ja izliekas paši sev, domādami, ka citi tam tic. Bet es neticu! Es neticu, ka galvenais ir mietpilsoniski pakļauties visiem rakstītajiem un ne tikai likumiem, neticu, ka svarīgākais ir dzīvot katru dienu, kā pēdējo. LIkumi ir, lai tos pārkāptu. Ne jau tieši un drastiski, bet tā, lai par to var priecāties. Un, ziniet? Vissmieklīgākais ir tas, ka jebkurā gadījumā mēs domāsim par savu ego, pat dzīvodami tikai citu dēļ mēs piepildīsim savu pašlepnumu, cenšoties tieši svei padarīt par to labo cilvēku, kas citiem dod. Pat tas ir tikai rūpes par sevi. Un tādēļ es ienīstu, ka esmu cilvēks. Ne tā, kā ienīst citus, problēmas, nepatīkamo, bet vienkārši nīst, slepus, sevī. …arī tas ir saviski- vēlēties atbrīvoties no tā, lai būtu labāk… pašam…

Es ceru, ka man neatbrauks pakaļ baltos kreklos

Pa-atskats.

Pēdējais ieraksts no manas puses te bijis 27. maijā- tātad 6 dienas atpakaļ. Raksts pirms tam- 21. maijs un pirms tam- 4. maijs. Tātad 3 raksti mēneša laikā, kas nozīmē to pašu neko. Ja godīgi- nebija laika, apņēmības un interneta. Blogošana tomēr ir process, kurš rodas pats no sevis, kā dzeja- to nevar izdomāt tā: ņemšu un rakstīšu (lai gan viens man zināms dzejotājs tā var). Nu tad beidzot tāds brīdis ir sakritis ar interneta klātesamību, tad tik jāklabina pogas.

Viss ir kedā…

Tā lūk. Un ja kāds man latviski pastāstīs, kā uz HP 6715b ar Kubuntu piedabūt darboties arī Wireless antenu, viss būs perfekti.

Āāāā, matemātikas ieskaite bija fufelis!